Pétri de vanité
il avait encore plus de cette espèce d'orgueil qui
fait avouer avec la même indifférence les
bonnes comme les mauvaises actions, suite d'un sentiment de
supériorité peut-être imaginaire.
Tiré d'une lettre particuliére
Ne lepniem augstmaņiem es gribu
Ar dzeju laiku īsināt —
Tev, jūtot drauga uzticību,
Sniegt balvu vēlētos labprāt,
Kas tevis cienīgāka būtu,
Gars, kas tik svētam sapnim tic,
Ar dižām domām, skaistām jūtām
Un dzejas kvēli apveltīts;
Jel pieņem labvēlīgs — tev sūtu
Šīs raibas nodaļas vismaz,
Gan līksmi tur, gan skumjas jautīs,
Par ideāliem vārsmas paudīs,
Kas tautas mēlē rakstītas,
Par izjusto un pārdomāto,
Par to, ar ko es aizrāvies,
Ko vērojis ar vēsu prātu,
Un to, kas licis sirdij ciest.
